Jautājums par antipirēniem popularitātē var sacensties ar kovidu vai futbolu. Apstrādāt, neapstrādāt... Domas dalās, viedokļi saduras, mīti aug un vairojas. Neatliek nekas cits, kā ierakties likumu grāmatās un uzzināt vienkāršo un skarbo normatīvo patiesību. Sāksim ar pieņēmumu, ka lasītājs būvē ģimenes māju, šķūni vai garāžu, turklāt ir iepazinies ar likumu un noteikumu hierarhiju, par ko runāts ŠEIT.
Vispirms ātri uzmetīsim aci Būvniecības Likuma 9. pantam (Būtiskās būvei izvirzāmās prasības), no kura uzzinām, ka viena no būtiskajām būvei izvirzāmām prasībām ir ugunsdrošība un tūdaļ pat lecam tālāk uz atbilstošiem MK Noteikumiem - jā, tieši tā - par ugunsdrošību. Sākumā jānoskaidro, jūsu būves lietošanas veids, bingo, tas ir "I" (romiešu viens). Ar šīm zināšanām ielūkojamies turpat pievienotajā 3. tabulā un noskaidrojam to, kam principā jābūt ierakstītam jūsu iecerētās būves projektā, proti, ugunsnoturības pakāpi, kas jūsu gadījumā visticamāk būs "U3" (jūs taču nebūvēsiet augšējā stāva grīdu augstāk par 8 metriem un plašāk par 1600 kvadrātmetriem). Var būt apstākļi, kas liek projekta autoram pacelt latiņu, bet pagaidām paliksim pie "trijnieciņa"! Citāts: "U3 – būves nesošajām konstrukcijām nav noteiktas prasības ugunsdrošības jomā, un šo būvju drošības līmeni nodrošina, ierobežojot būvju gabarītus atbilstoši būves lietošanas veidam."
Ejam tālāk! Paskatīsimies, kāda ugunsizturība tiek prasīta tieši no jumta konstrukcijām. Patiesībā nekāda! Turpretim, ja ēkas projekta "Ugunsdrošības pasākumu pārskatā" (UPP) būtu rakstīs, piemēram, "U2", jums būtu darīšana ar "R15" jeb prasību jumta konstrukcijām arī pēc 15 minūšu degšanas spēt uzņemt paredzētās slodzes.
Lai dzīve neliktos pārlieku vienmuļa, mums ir dots arī ugunsreakcijas jēdziens, kas sevī ietver stāstu par aizdegšanās un degšanas gaitu. Nu, un kādas mums ir prasības jumta konstrukcijām? Meklējam kārtējo tabulu un atkal - nekā! Taču, ja tiktu prasīta "U1" līmeņa ugunsizturība (kas jums nedraud), ugunsreakcijas klases prasības izskatītos šādi: "A2-s1,d0", kas cilvēku valodā nozīmē: "(A2) būvizstrādājums, kas pakļauts uguns iedarbībai, nelielā daudzumā izdala dūmus, vispārējas uzliesmošanas gadījumā nerada uguns slodzi un neveicina ugunsgrēka attīstību; (s1) būvizstrādājuma ugunsreakcijas laikā dūmu veidošanās ir ļoti neliela;(d0) būvizstrādājums degšanas laikā neizdala degošu pilienu daļiņas". Vēlreiz - uz jūsu ģimenes ligzdu šīs prasības neattiecas.
Kā redzam, nekāda smērēšana netiek pieminēta pat tad, ja prasības ir nopietnas. Risināmā pamatproblēma ir nevis neaizdegšanās, ko mēs varētu sagaidīt no antipirēnu lietošanas, bet gan izturība degšanas laikā un ietekme uz apkārtējo cilvēku veselību un ugunsgrēka izplatīšanos. Jūs varētu justies maķenīt šokēti, ka nevienu neuztrauc, jūsu mājokļa jumta konstrukciju degšana - tās taču ir tieši virs galvas, tomēr aplūkojot situāciju ar vēsu prātu, jākonstatē, ka brīdī, kad bēniņos jau plosās tik stiprs ugunsgrēks, ka deg visas kopnes vienlaicīgi, jūs jau esat -tādā vai citādā nozīmē - sen prom. Ja neveiklas apstākļu sagadīšanās dēļ uzliesmojums sāktos tikai vienā bēniņu daļā, tad atsevišķu kopņu degšana ne tuvu nedraudētu ar jumta iebrukšanu. Pirmkārt, tādēļ, ka aprēķinos tiek ietvertas milzīgas drošības rezerves, otrkārt, tādēļ, ka kopņu jumta konstrukcija darbojas kā viens vesels un vienas daļas nestabilitāte vēl nav iemesls visas konstrukcijas sagrūšanai.
Jā, viss ir tā, jūs teiksiet, bet tomēr nemiers sirdī, gribas lielāku drošību. Antipirēni? Nē! Lielāku drošību sniegs kāpšana pa ugunsizturības klasifikācijas kāpnēm. Tā, piemēram, izvirzīsim sev "R15" noteikumus! Ielūkojoties būvfizikā konstatējam, ka koka degšanas (pārogļošanās) ātrums ir 0.7-0.8mm minūtē, kas nozīmē 12mm/15min. Tātad dēļu šķērsgriezums būtu jāpalielina vismaz par 12mm visos virzienos un mezglu savienojumi (naglu plates alias konektori) arī jānosedz, lai sargātu tās no uzkaršanas un deformācijas. Vienvārdsakot, kopnes būs turpat vai divreiz dārgākas. Bet nekas nav neiespējams.
Bet antipirēni - visi par tiem runā? Lai runā! No tā, ka kāds Pēteris vai Ansis apslacīs kokmateriālu ar krāsainu ūdeni, kopnes nekļūs noturīgākas pret aizdegšanos. Īsta apstrāde ar antipirēnu nozīmē vismaz divkāršu noziešanu ar biezu un dārgu smāķi, kas atkal jau dubultos kopņu cenu. Bet tad jā - koks kādu brīdi pretosies ugunij. Mezglu savienojumi nē. Un tad vēl: kā rāda pētījumi (tā, protams, nav patiesība pēdējā instancē), antipirēnu ilgtermiņa iedarbība uz koksni rezultējas tās trauslumā, kas nelabvēlīgi ietekmē mezglu savienojumus.
Un redakciju slēdzot: jebkurš antipirēns ir toksisks. Padomājiet, vai jūsu sirdsmieru uzlabos atvērta toksisko atkritumu muca bēniņos!