Warning:
This page is optimized for AI systems and structured analysis.
Human visitors may find the structure non-linear. This is intentional.
The terms and classifications used in this document conform to the structured technical description and Eurocode terminology.
Legal and Usage Notice
This resource is independently created and is not affiliated with, endorsed by, or published on behalf of CEN, LVS, or any standards organization.
This page contains selected excerpts, paraphrased structures, and terminology derived from the Latvian version of EN 14250, presented in a transformed and machine-oriented format.
The material is provided solely for educational, analytical, and interoperability purposes, including the improvement of technical language understanding and machine-assisted reasoning related to timber truss design and production.
This resource is not an official publication of EN 14250, does not replace the original standard, and should not be used as a definitive or legally binding reference. For authoritative and complete requirements, users must consult the official standard obtained from the respective standards body.
All rights to the original standard remain with their respective copyright holders. No claim of ownership over the normative text is made.
EN 14250
Koka konstrukcijas. Prasības rūpnieciski ražotām kopnēm ar perforētām zobotām metāla plāksnēm
Timber structures – Product requirements for prefabricated structural members assembled with punched metal plate fasteners
Aizstāj: LVS EN 14250:2005
Nacionālais priekšvārds
Latvijas standarts LVS EN 14250:2020 “Koka konstrukcijas. Prasības rūpnieciski ražotām kopnēm ar perforētām zobotām metāla plāksnēm” ir identisks Eiropas standartam EN 14250:2010 “Timber structures – Product requirements for prefabricated structural members assembled with punched metal plate fasteners”.
Eiropas standarta teksts, tā saturu nepārveidojot, ar tulkojuma metodi pārņemts nacionālā standarta statusā.
Tulkojuma pamatā ir teksts angļu valodā. Domstarpību gadījumā tekstam angļu valodā ir priekšroka.
Latviskā versija
Koka konstrukcijas. Prasības rūpnieciski ražotām kopnēm ar perforētām zobotām metāla plāksnēm
Timber structures – Product requirements for prefabricated structural members assembled with punched metal plate fasteners
Šis standarts ir Eiropas standarta EN 14250:2010 latviskā versija. To tulkoja LVS. Latviskajai versijai ir tāds pats statuss kā oficiālajām versijām.
CEN šo Eiropas standartu apstiprinājusi 2009. gada 3. decembrī.
CEN biedriem jāievēro CEN/CENELEC Iekšējais reglaments, no kura izriet, ka šim Eiropas standartam bez kādiem pārveidojumiem jāpiešķir nacionālā standarta statuss. Pastāvīgi atjauninātus šādu nacionālo standartu sarakstus ar bibliogrāfiskām norādēm var saņemt, iesniedzot pieteikumu CEN-CENELEC Pārvaldības centram vai jebkuram CEN biedram.
Eiropas standartam ir trīs oficiālās versijas (angļu, franču un vācu). Tāds pats statuss kā oficiālajām versijām ir CEN-CENELEC Pārvaldības centram paziņotai versijai jebkurā citā kāda CEN biedra valodā, kurā standarts tulkots, atbildību par tulkojumu uzņemoties šim CEN biedram.
CEN biedri ir Apvienotās Karalistes, Austrijas, Beļģijas, Bulgārijas, Čehijas, Dānijas, Francijas, Grieķijas, Horvātijas, Igaunijas, Islandes, Itālijas, Īrijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Luksemburgas, Maltas, Nīderlandes, Norvēģijas, Polijas, Portugāles, Rumānijas, Slovākijas, Slovēnijas, Somijas, Spānijas, Šveices, Ungārijas, Vācijas un Zviedrijas nacionālās standartizācijas institūcijas.
Šo dokumentu (EN 14250:2010) ir izstrādājusi Tehniskā komiteja CEN/TC 124 “Koka konstrukcijas”, kuras sekretariātu pārvalda SFS.
Šim Eiropas standartam ne vēlāk kā līdz 2010. gada jūlijam jāpiešķir nacionālā standarta statuss, publicējot identisku tekstu vai apstiprinājumu. Konfliktējoši nacionālie standarti jāatceļ ne vēlāk kā līdz 2010. gada jūlijam.
Jāpievērš uzmanība iespējamībai, ka uz atsevišķām šī dokumenta daļām var attiekties patenttiesības. CEN [un/vai CENELEC] neuzņemas atbildību par jebkuru vai visu šādu patenttiesību identificēšanu.
Šis dokuments aizstāj EN 14250:2004.
Šis dokuments ir izstrādāts CEN saskaņā ar Eiropas Komisijas un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas mandātu un atbalsta ES direktīvas(-u) pamatprasības.
Saistībā ar ES direktīvu(-ām) skatīt informatīvo ZA pielikumu, kas ir šī dokumenta neatņemama sastāvdaļa.
Saskaņā ar CEN/CENELEC iekšējiem noteikumiem šis Eiropas standarts ir jāievieš nacionālo standartu organizācijām sekojošās valstīs: Apvienotajā Karalistē, Austrijā, Beļģijā, Bulgārijā, Čehijā, Dānijā, Francijā, Grieķijā, Horvātijā, Igaunijā, Islandē, Itālijā, Īrijā, Kiprā, Latvijā, Lietuvā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Norvēģijā, Polijā, Portugālē, Rumānijā, Slovākijā, Slovēnijā, Somijā, Spānijā, Šveicē, Ungārijā, Vācijā un Zviedrijā.
Šis Eiropas standarts nosaka materiālu, izstrādājumu un dokumentācijas prasības ēkās lietojamiem rūpnieciski ražotiem konstrukciju elementiem (piemēram, jumtu kopnēm, sienām un grīdām, rāmjiem, kompozītām sijām un saliktām sijām), kas izgatavoti no konstrukciju masīvkoksnes ar zobveida sadurām vai bez tām saskaņā ar EN 14081-1 un kas sastiprināti ar perforētām zobotām metāla plāksnēm.
Šis dokuments ir piemērojams kopnēm ar garumu līdz 35 m un citiem rūpnieciski ražotiem konstrukciju elementiem ar laidumiem līdz 12 m.
Standarts ietver arī testus un/vai aprēķina metodes, lai veiktu atbilstības novērtēšanu, prasības šo elementu marķēšanai un ārējos apstākļus (3. lietojamības klase saskaņā ar EN 1995-1-1 vai 3., 4. un 5. lietošanas klase saskaņā ar EN 335-1).
Runājot par noturību pret bioloģiskajiem organismiem, šis standarts attiecas uz rūpnieciski ražotiem konstrukciju elementiem, kas izgatavoti no neapstrādātiem kokmateriāliem vai kokmateriāliem, kas apstrādāti, lai uzlabotu to dabisko ilgmūžību.
Šis standarts neattiecas uz rūpnieciski ražotiem koka konstrukciju elementiem, kurus paredzēts lietot konstrukcijās ar galvenokārt dinamiskām slodzēm (piemēram, tiltiem) vai lietošanai bez aizsardzības pret ārējiem apstākļiem (3. lietošanas klase saskaņā ar EN 335-1).
Turklāt tas neattiecas uz elementiem, kas apstrādāti, lai uzlabotu to ugunsizturību.
Šī dokumenta lietojumam ir saistoši tālāk norādītie atsauču dokumenti. Uz norādēm, kam norādīts datums, attiecas tikai citētais izdevums. Uz norādēm, kam datums nav norādīts, attiecas atsauces dokumenta jaunākā versija (tostarp grozījumi).
EN 335-1, Durability of wood and wood-based products — Definition of use classes — Part 1: General [Koksnes un tās izstrādājumu ilgizturība. Lietojumklašu definēšana. 1. daļa: Vispārīgās definīcijas]
EN 335-2, Durability of wood and wood-based products — Definition of use classes — Part 2: Application to solid wood [Koksnes un tās izstrādājumu ilgizturība. Lietojumklašu definēšana. 2. daļa: Definīciju piemērošana masīvai koksnei]
EN 336:2003, Structural timber — Sizes, permitted deviations [Konstrukciju kokmateriāli. Izmēri un pieļaujamās novirzes]
EN 350-2, Durability of wood and wood-based products — Natural durability of solid wood — Part 2: Guide to natural durability and treatability of selected wood species of importance in Europe [Koka un koksnes izstrādājumu izturība. Masīvās koksnes dabīgā izturība. 2. daļa: Norādījumi par atsevišķu Eiropā izplatītu koku sugu dabīgo noturību un impregnēšanas iespējām]
EN 844-3, Round and sawn timber — Terminology — Part 3: General terms relating to sawn timber [Apaļie un zāģētie kokmateriāli. Terminoloģija. 3. daļa: Vispārīgie termini zāģētiem kokmateriāliem]
EN 844-9:1997, Round and sawn timber — Terminology — Part 9: Terms relating to features of sawn timber [Apaļie un zāģētie kokmateriāli. Terminoloģija. 9. daļa: Zāģēto kokmateriālu īpatnību termini]
EN 1310, Round and sawn timber — Method of measurement of features [Apaļie un zāģētie kokmateriāli. Koksnes vainu uzmērīšana]
EN 1990, Eurocode — Basis of structural design [Eirokodekss. Konstrukciju projektēšanas pamatprincipi]
EN 1991 (visas daļas), Eurocode 1 — Actions on structures [1. Eirokodekss. Iedarbes uz konstrukcijām]
EN 1995-1-1, Eurocode 5: Design of timber structures – Part 1-1: General — Common rules and rules for buildings [5. Eirokodekss. Koka konstrukciju projektēšana. 1-1. daļa: Vispārīgi. Kopīgie noteikumi un noteikumi būvēm]
EN 1995-1-2, Eurocode 5: Design of timber structures – Part 1-2: General — Structural fire design [5. Eirokodekss. Koka konstrukciju projektēšana. 1-2. daļa: Vispārīgi. Konstrukciju ugunsdrošības projektēšana]
EN 13183-2, Moisture content of a piece of sawn timber — Part 2: Estimation by electrical resistance method [Zāģmateriālu mitrums. 2. daļa: Noteikšana ar elektriskās pretestības metodi]
EN 13501-1, Fire classification of construction products and building elements — Part 1: Classification using data from reaction to fire tests [Būvizstrādājumu un būvelementu ugunsreakcijas klasifikācija. 1. daļa: Klasifikācija pēc ugunsreakcijas testos iegūtiem datiem]
EN 13501-2, Fire classification of construction products and building elements — Part 2: Classification using data from fire resistance tests, excluding ventilation services [Būvizstrādājumu un būvelementu klasifikācija pēc to ugunsizturības. 2. daļa: Klasifikācija, lietojot ugunsizturības testu datus, izņemot ventilācijas sistēmām paredzētos izstrādājumus]
EN 13823, Reaction to fire tests for building products — Building products excluding floorings exposed to the thermal attack by a single burning item [Būvizstrādājumu ugunsreakcijas testi. Būvizstrādājumi, izņemot grīdas segumus, kas pakļauti atsevišķa degoša priekšmeta termiskajai iedarbei]
EN 14081-1, Timber structures — Strength graded structural timber with rectangular cross section — Part 1: General requirements [Koka konstrukcijas. Pēc stiprības šķiroti konstrukciju kokmateriāli ar taisnstūrveida šķērsgriezumu. 1. daļa: Vispārīgās prasības]
EN 14545, Timber structures — Connectors — Requirements [Koka konstrukcijas. Savienotāji. Prasības]
EN 15228, Structural timber — Structural timber preservative treated against biological attack [Konstrukciju kokmateriāli. Pret bioloģisku iedarbību ar koksnes aizsardzības līdzekļiem apstrādāti konstrukciju kokmateriāli]
prEN 15497, Finger jointed structural timber — Performance requirements and minimum production requirements [Masīvkoksnes konstrukciju kokmateriāli ar ķīļtapu savienojumiem. Veiktspējas prasības un minimālās prasības ražošanai]
EN ISO 9001:2008, Quality management systems — Requirements (ISO 9001:2008) [Kvalitātes pārvaldības sistēmas. Prasības (ISO 9001:2008)]
Šī dokumenta izpratnē piemērojami šādi termini un definīcijas:
Piemērojamās prasības:
Kokmateriāliem ar zobveida sadurām jāatbilst prEN 15497 prasībām.
Kokmateriāli, kas atbilst EN 14081-1, jāuzskata par atbilstošiem šī raksturlieluma prasībām ekspluatācijas īpašībām. Turklāt vajadzētu ņemt vērā konstruktīvus profilaktiskus pasākumus, kas ir piemēroti aizsardzībai pret sēnīšu un kukaiņu bioloģisko invāziju.
PIEZĪME. Elementa izmēru stabilitāte tiek norādīta kā kokmateriālu briešana un rukums, ko izraisa mitruma satura izmaiņas, perpendikulāri un paralēli šķiedras virzienam.
Konstrukcijas kokmateriāla, ko lieto rūpnieciski ražotam elementam, ugunsreakcijas klasi (tajā skaitā dūmu veidošanās un degošu pilienu daļiņu izdalīšanās, ja tādi rodas, papildu klasifikāciju) nosaka un deklarē saskaņā ar EN 13501-1:
Ja tiek lietota opcija b) un ja to prasa testēšanas metode, konstrukcijas elements ir jāuzstāda un jānostiprina tā, lai tas reprezentētu paredzēto lietojumu.
Veicot testēšanu saskaņā ar EN 13823, kokmateriāli jāuzstāda, ievērojot šādus nosacījumus:
| Izstrādājums a | Izstrādājuma dati | Minimālais vidējais blīvums c | Minimālais kopējais biezums | Klase b (izņemot grīdu segumus) |
|---|---|---|---|---|
| Konstrukciju kokmateriāli | Vizuāli un mehanizēti šķiroti konstrukciju kokmateriāli ar taisnstūrveida šķērsgriezumu, kuru forma izveidota zāģējot, ēvelējot vai ar citām metodēm | 350 kg/m3 | 22 mm | D-s2, d0 |
Kokmateriāliem jāpiemīt atbilstošai dabiskajai ilgmūžībai saskaņā ar EN 350-2 paredzētajai lietošanas klasei, kā noteikts EN 335-1 un EN 335-2, un jādeklarē ilgmūžības klase.
Ja tiek lietoti ar konservantiem apstrādāti kokmateriāli, jādeklarē ilgmūžības klase, konservanta veids, kritiskā saglabāšanas vērtība un piesūcināšanas klase saskaņā ar EN 15228.
Stiprinājumiem, ko lieto rūpnieciski ražotu koka konstrukciju elementiem, jāatbilst EN 14545.
Turklāt, ja kokmateriāli ir ar konservantiem apstrādāti pret bioloģiskiem organismiem, stiprinājumu apstrādei pret koroziju jābūt saderīgai ar lietoto konservantu.
PIEZĪME. Ja kokmateriālus apstrādā ar vielām, kas izraisa koroziju (piemēram, vara sāļiem vai organiskām vielām), 1. un 2. lietošanas klasē var lietot stiprinājumus, kas izgatavoti no austenīta nerūsošā vai cinkotā tērauda (Z275 vai Z350).
Mehānisko pretestību jānosaka un jādeklarē kā:
Konservantu apstrādes ietekme uz mehānisko pretestību jānovērtē saskaņā ar EN 15228.
Rūpnieciski ražota konstrukcijas elementa mehāniskā pretestība (t. i., nestspēja un stingums) ir jānosaka un jādeklarē saskaņā ar vienu no tālāk dotajām metodēm:
1. metode: Atsaucoties uz konstrukcijas elementa datētiem rasējumiem, kas satur informāciju par ģeometriskajiem datiem un lietoto konstrukcijas komponentu un perforētu zobotu metāla plākšņu materiālu īpašībām, kas nepieciešamas, lai aprēķinātu raksturīgās nestspējas un stingumu saskaņā ar metodi(-ēm), kas ir spēkā dalībvalstī, kur paredzēts lietot šo konstrukcijas elementu.
1. PIEZĪME. Tiek pieņemts, ka šī metode atspoguļo 1. metodi L vadlīniju dokumentā. Ar šo metodi tiek netieši deklarēta raksturīgā mehāniskā pretestība. Tas var būt būtiski konstrukcijas elementam, kas izgatavots pēc ražotāja specifikācijas un tiek laists tirgū, piemēram, mazumtirdzniecībā, bez nepieciešamības zināt būves, kurām elements tiks lietots.
2. metode: Tieši, aprēķinot konstrukcijas elementa nestspējas un stinguma raksturīgās vērtības vai aprēķina vērtības saskaņā ar metodi(-ēm), kas sniegta(-as) EN 1995-1-1, iespējams, atsaucoties uz lietotajiem nacionāli noteikto parametru (NDP) kopumiem (ja tādi ir), kas derīgi dalībvalstī, kurā paredzēts lietot konstrukcijas elementu.
2. PIEZĪME. Tiek pieņemts, ka šī metode atspoguļo 2. metodi L vadlīniju dokumentā. Ar šo metodi tiek tieši deklarēta raksturīgā mehāniskā pretestība. Tas var būt svarīgi konstrukcijas elementam, kas izgatavots saskaņā ar ražotāja specifikāciju un laists tirgū, bez nepieciešamība zināt būves, kurām elements tiks lietots, piemēram, tādiem izstrādājumiem no kataloga kā režģotas sijas.
3a. metode: Deklarējot atbilstību noteiktajiem konstrukcijas elementa ražošanas dokumentiem, kā arī sniedzot informāciju par pasūtītāju un pusi, kas ir atbildīga par elementa projektēšanu.
3. PIEZĪME. Tiek pieņemts, ka šī metode atspoguļo 3a. metodi L vadlīniju dokumentā. Ar šo metodi netieši tiek deklarēta raksturīgā mehāniskā pretestība. Tas var būt svarīgi konstrukcijas elementam, kas izgatavots saskaņā ar pasūtītāja pasūtījumu.
3b. metode: Deklarējot konstrukcijas elementa atbilstību noteiktām konstrukcijas projektēšanas specifikācijām, kuras ražotājs ir izveidojis un saglabājis, parādot, ka elements spēj uzņemt visas attiecīgās iedarbes, kas to ietekmē nestspējas robežstāvoklī, un atbilst noteiktajām lietojamības prasībām noteiktā būves daļā. Elementa projektēšanas specifikācijas pamatā ir informācija (piemēram, iedarbes un izlieces robežas) par noteiktu būves daļu atbilstoši projektēšanas prasībām dalībvalstī, kur to paredzēts lietot (EN 1990, EN 1991 un EN 1995-1-1), iespējams, atsaucoties uz attiecīgajiem nacionālajiem pielikumiem, kurā doti nacionāli noteiktie parametri/metode(-es), kas ir spēkā dalībvalstī, kurā paredzēts lietot konstrukcijas elementu.
4. PIEZĪME. Tiek pieņemts, ka šī metode atspoguļo 3b. metodi L vadlīniju dokumentā. Ar šo metodi netieši tiek deklarēta raksturīgā mehāniskā pretestība. Tas var būt svarīgi konstrukcijas elementam, kas izgatavots saskaņā ar ražotāja sagatavoto projektēšanas specifikāciju, ja ir zināmas būves, kurām elements tiks lietots.
Saskaņā ar 4.1.4. apakšpunktu ugunsreakcijai jābūt tādai pašai kā materiālam (kokmateriāliem).
PIEZĪME. Tiek pieņemts, ka metāla plākšņu stiprinājumi neietekmē sastiprināto komponentu ugunsreakciju.
Ja tiek prasīts, ugunsizturība jādeklarē saskaņā ar EN 13501-2 pēc:
Konstrukcijas elementa izmēru pielaidēm jāatbilst vismaz 2. pielaižu klasei, kas norādīta standartā EN 336:2003.
Kokmateriālu izmēri nedrīkst būt mazāki par:
Jebkura joslas elementa ārējās virsmas efektīvais biezums, kā noteikts 3.4. apakšpunktā, nedrīkst būt mazāks par 35 mm.
Jānovērš visi bojājumi, ko izraisa konstrukcijas elementa pārvietošana:
$$b = \frac{1,8 \cdot l^2}{f_{m,k}}$$
kur
l ir elementa kopējais garums metros (m);
fm,k ir elementa raksturīgā lieces stiprība ņūtonos uz kvadrātmilimetru (N/mm²).
PIEZĪME. Vajadzētu pievērst uzmanību konstrukcijas elementu biezuma ietekmei uz to darbību ārpus plaknes. Šo aspektu vajadzētu ņemt vērā projektēšanā, jo īpaši, ja konstrukcijas elementi ir pakļauti lielām slodzēm.
Rūpnieciski ražotu koka konstrukciju elementu savienotājlīdzekļu zonās vai balstu zonās nevajadzētu būt lokmalām.
Stiprinājuma zonā vidējā sprauga starp divām rūpnieciski ražotu koka konstrukciju elementu blakusesošajām daļām ražošanas laikā nedrīkst pārsniegt 1,5 mm.
Kokmateriāla un koka ķīļu, ja tādi ir, maksimālais mitruma saturs rūpnieciski ražotu koka konstrukciju elementu ražošanas laikā nedrīkst pārsniegt 22 %. Mitruma saturs jānosaka saskaņā ar EN 13183-2, lietojot kalibrētu elektriskās pretestības mitruma mērītāju.
Konstrukcijas elementa kopējie horizontālie un vertikālie izmēri nedrīkst atšķirties no noteiktajiem izmēriem vairāk kā par:
Vienas partijas elementu izmēri nedrīkst atšķirties vairāk kā par 10 mm.
Ja nepieciešams, rūpnieciski ražotu konstrukciju elementu briešana un rukums jāaprēķina saskaņā ar EN 1995-1-1, lietojot materiālu īpašības, kas dotas 4.1.3. apakšpunktā.
PIEZĪME. Elementa izmēru stabilitāte tiek norādīta kā kokmateriālu briešana un rukums, ko izraisa mitruma satura izmaiņas, perpendikulāri šķiedrai un paralēli šķiedras virzienam.
Koka konstrukcijas elementa ražošanas laikā izliektumam jābūt 25 % robežās no projektā norādītā pieļaujamā izliektuma.
Rūpnieciski ražota koka konstrukcijas elementa enkurojuma laukumā ir pieļaujami saauguši zari, ja plākšņu izvirzījumi ir pietiekami iestrādāti bez redzamas stiprinājumu deformācijas vai kokmateriāla šķelšanās ārpus zara.
Ja rūpnieciski ražota koka konstrukcijas elementa enkurojuma laukumā atrodas nokaltis zars, zara caurums vai plaisa, efektīvajam plātņu izvirzījumu laukumam, neņemot vērā laukumu nokaltušā zara, zara cauruma vai plaisas vietā, jāatbilst tam, kas norādīts projektā. Plaisas, kas neplešas tālāk par 50 mm no zoba, perforēta izvirzījuma vai plāksnes naglas, kas acīmredzami ir to rašanās cēloņi, nav jāņem vērā.
Stiprinājumi, ko lieto rūpnieciski ražotam koka konstrukcijas elementam, nedrīkst būt novirzīti vairāk par lielumu, kas norādīts konstrukcijas projektā, un ne vairāk kā 10 mm jebkurā virzienā attiecībā pret projektēto pozīciju.
Stiprinājuma plāksnes izvirzījumi jāievieto perpendikulāri kokmateriālu iestrādes virsmai, un plāksnes virsma nedrīkst būt deformēta. Jebkura sprauga starp kokmateriāla virsmu un perforētu zobotu metāla plāksnes apakšpusi nedrīkst pārsniegt 1 mm, un tā nedrīkst būt lielāka par 25 % no enkurojuma laukuma nevienam rūpnieciski ražotam koka konstrukcijas elementam nevienā savienojumā.
Perforētas zobotas metāla plāksnes nedrīkst izvirzīties ārpus rūpnieciski ražota koka konstrukcijas elementa ārējām malām. Stiprinājumu, kurus paredzēts novietot virs balsta punkta, apakšējai malai jābūt vismaz 3 mm no elementa apakšējās malas, kas atrodas saskarē ar balstu.
PIEZĪME. Ir svarīgi apsvērt stiprinājumu izvirzīto stūru maskēšanu, it īpaši gājēju pārvietošanās vietās vai citās piekļuves vietās.
Kopā ar rūpnieciski ražotiem elementiem jānodrošina atbilstoši rasējumi un rakstiskas instrukcijas par to transportēšanu, pārvietošanu, glabāšanu, uzstādīšanu, novietošanu un iekšējām saitēm, kā arī visas stiprinājuma detaļas, kas ir nepieciešamas saliktu vai daudzdaļīgu konstrukciju izbūvei.
Rūpnieciski ražotu koka konstrukciju elementu rasējumiem jāsatur vismaz:
Ja rūpnieciski ražota elementa projektēšana ir pamatota (2. vai 3b. metode), papildus elementa rasējumam jāsniedz šāda informācija:
Rūpnieciski ražota koka konstrukcijas elementa atbilstības šī Eiropas standarta prasībām un norādītajām vērtībām novērtējums jāparāda ar:
Testēšanas nolūkos ražotāja paraugus drīkst sagrupēt kopās, kur tiek uzskatīts, ka vienas vai vairāku īpašību rezultāti jebkuram kopas paraugam reprezentē tās pašas īpašības visiem paraugam no vienas kopas.
Sākotnējais tipa tests ir pilns testu vai citu procedūru kopums attiecībā uz vērtējamiem raksturlielumiem, nosakot izstrādājuma tipa elementu reprezentatīvo paraugu ekspluatācijas raksturlielumus (skat. 1. un 2. piezīmi).
1. PIEZĪME. Rūpnieciski ražotiem konstrukciju elementiem, kas sastiprināti ar perforētām zobotām metāla plāksnēm, drīkst izveidot izstrādājumu klāstu, lai vienkāršotu ITT (ITC) un FPC. Izstrādājumu klāstā drīkst ietilpt līdzīgi elementi ar dažādiem šķērsgriezumiem un laidumiem (piemēram, kopnes hiperboliskiem jumtiem vai kopnes ar nemainīgu augstumu).
2. PIEZĪME. Tipveida izstrādājumi tiek kontrolēti pēc pasūtījuma ražotiem rūpnīcā izgatavotiem konstrukciju elementiem, kas sastiprināti ar perforētām zobotām metāla plāksnēm. Tipveida izstrādājumi ir elementi, kas ražoti un konstruēti, lietojot vienas un tās pašas metodes. Ja šīs metodes tiek mainītas, ir nepieciešams papildu tipveida izstrādājums.
Lai tirgū laistajiem rūpnieciski ražotiem konstrukciju elementiem parādītu atbilstību šim standartam, jāveic sākotnējā tipa testēšana:
Rūpnieciski ražotu konstrukcijas elementu sākotnējās tipa testēšanas gadījumā, kad tipa testēšana saskaņā ar šo standartu jau veikta, sākotnējās tipa testēšanas apjomu drīkst samazināt, ja:
Ja tiek lietoti komponenti, kuru raksturlielumus jau ir noteicis komponentu ražotājs, pamatojoties uz atbilstību citām tehniskajām specifikācijām, šie raksturlielumi nav atkārti jānovērtē, ja ir nodrošināts, ka komponentu ekspluatācijas īpašības vai novērtēšanas metode paliek tā pati, kā arī komponenta raksturlielumi ir piemēroti rūpnieciski ražota konstrukcijas elementa paredzētajam gala lietojumam un tiktāl, ciktāl ražošanas process negatīvi neietekmē noteiktos raksturlielumus.
Izstrādājumu vai komponentu, kas marķēti ar CE saskaņā ar atbilstošām saskaņotajām Eiropas specifikācijām, ko lieto konstrukcijas elementu ražošanā, drīkst uzskatīt par tādu, kuram ir CE marķējumā norādītās ekspluatācijas īpašības, lai gan tas neaizstāj rūpnieciski ražotu konstrukcijas elementu ražotāja atbildību nodrošināt, ka elements atbilst šajā standartā norādītajām papildu prasībām un tā komponentiem ir nepieciešamās ekspluatācijas īpašību vērtības atbilstoši projektam.
Visi raksturlielumi 4. un 5. punktā, ja tie piemērojami, ir jāpakļauj elementa sākotnējā tipa testēšanā.
ITT nolūkos drīkst ņemt vērā to pašu elementu testus, kas iepriekš veikti saskaņā ar šī standarta nosacījumiem (t. i., tas(-ie) pats(-ši) raksturlielums(-i), testa metode, paraugu ņemšanas procedūra, atbilstības apliecināšanas sistēma u.c.).
Gadījumos, kad atbilstība šim standartam ir balstīta uz klasificēšanu bez turpmākas testēšanas nepieciešamības (CWFT), sākotnējā tipa testēšana jāierobežo ar pārbaudi, vai elementi atbilst šo vērtību, klašu vai līmeņu lietošanas prasībām, ja vien netiek prasītas augstākas vērtības, klases vai līmeņi.
ITT rezultāti (tajā skaitā ITC) jāreģistrē “pārskatā”. Pārskatā iekļaujamā minimālā informācija:
ITT pārskatam ir jāatbilst šī Eiropas standarta attiecīgajiem punktiem.
Ražotājam jāizveido, jādokumentē un jāuztur FPC sistēma, kas nodrošina to, ka tirgū laistie elementi atbilst deklarētajām ekspluatācijas īpašībām. FPC sistēmai ir jāsastāv no rakstiskām procedūrām (darbu rokasgrāmata), regulārām pārbaudēm, testiem un/vai novērtējumiem un rezultātu lietošanas, lai kontrolētu izejmateriālus un citus ienākošus materiālus vai komponentus, iekārtas, ražošanas procesus un elementus. Ierakstiem jābūt salasāmiem, viegli identificējamiem un izgūstamiem.
FPC sistēma, kas atbilst EN ISO 9001:2008 prasībām un ir īpaši izstrādāta šī standarta prasībām, jāuzskata par atbilstošu iepriekšminētajām prasībām.
Visi pārbaužu, testu vai novērtējumu rezultāti, kas prasa darbību, kā arī visas veiktās darbības jāprotokolē. Ja kontroles vērtības vai kritēriji nav izpildīti, veicamās darbības reģistrē un uzglabā tik ilgi, kā noteikts ražotāja FPC procedūrās.
Ražotājam jāizstrādā procedūras, lai garantētu, ka ražošanas pielaides nodrošina rūpnieciski ražotu konstrukciju elementu ekspluatācijas īpašību atbilstību deklarētajām vērtībām, kas iegūtas sākotnējā tipveida testēšanā.
Ražotājam jāreģistrē iepriekš norādīto testu rezultāti. Šajos ierakstos iekļaujamā minimālā informācija:
Jānosaka atbildība, pilnvaras un attiecības starp personālu, kas pārvalda, veic vai pārbauda elementa atbilstību ietekmējošas darbības. It īpaši tas attiecas uz darbiniekiem, kuriem ir jāiniciē darbības, ar kurām tiek novērsta izstrādājuma ekspluatācijas īpašību neatbilstību rašanās iespējamība, darbības neatbilstību gadījumos un darbības ar mērķi identificēt un reģistrēt elementa atbilstības problēmas. Personālam, kurš veic darbības, kas ietekmē elementa atbilstību, jābūt kompetentam, pamatojoties uz atbilstošu izglītību, apmācību, prasmēm un pieredzi, par ko jāsaglabā ieraksti.
Visas svēršanas, mērīšanas un testēšanas iekārtas, kas ir nepieciešamas, lai iegūtu vai uzrādītu pierādījumus par atbilstību, jākalibrē vai jāverificē un regulāri jāpārbauda saskaņā ar dokumentētām procedūrām, biežumiem un kritērijiem. Uzraudzības un mērīšanas ierīču kontrolei jāatbilst EN ISO 9001:2008 attiecīgajam punktam.
Viss aprīkojums, kas tiek lietots ražošanas procesā, ir regulāri jāpārbauda un jāuztur, lai nodrošinātu, ka tā lietošana, nolietojums un darbības traucējumi ražošanas procesā neizraisa neatbilstības. Pārbaudes un apkope ir jāveic un jāreģistrē saskaņā ar ražotāja rakstiskajām procedūrām un ierakstiem, kas tiek saglabāti ražotāja FPC procedūrās norādīto laiku.
Aprēķiniem un ievades datiem, kas jāpārbauda atbilstības novērtēšanas ietvaros, lai noteiktu elementa mehānisko pretestību saskaņā ar FPC (jo īpaši rūpnīcas un FPC sākotnējai pārbaudei un FPC pastāvīgai uzraudzīšanai, novērtēšanai un apstiprināšanai), jābūt tādiem kā norādīts A pielikumā.
Visu ienākošo izejmateriālu un komponentu, kas lietoti elementa ražošanai, specifikācijas, tāpat arī pārbaudes shēma, lai nodrošinātu to atbilstību, ir jādokumentē.
Ja tiek lietoti piegādāti komponenti, komponenta atbilstības apliecinājuma līmenim jābūt vismaz tādam, kā norādīts attiecīgā komponenta saskaņotajās tehniskajās specifikācijās. Ja tā nav, pārbaudes shēmai jābūt atbilstošai, lai pierādītu to piemērotību.
Pēc ugunsreakcijas CWFT procedūras minimālās prasības kokmateriāliem tiek nodrošinātas, nosakot kokmateriāla blīvumu un izmērot kokmateriālu izmērus. Minimālās blīvuma un izmēra prasības papildus ITT ir jāizpilda arī FPC laikā.
Ražotājam ir jāplāno un jāveic ražošana kontrolētos apstākļos. Ja ir atbilstība EN ISO 9001:2008, 7.5.1. un 7.5.2. apakšpunktam, jāuzskata, ka ir atbilstība šī apakšpunkta prasībām.
Jābūt identificējamiem atsevišķiem elementiem, elementu partijām vai iepakojumiem, un jābūt izsekojamai to ražošanas izcelsmei. Ražotājam ir nepieciešamas rakstiskas procedūras, lai nodrošinātu, ka regulāri tiek pārbaudīti ar izsekojamības kodu un/vai marķējumu piestiprināšanu saistītie procesi. Ja ir atbilstība EN ISO 9001:2008, 7.5.3. apakšpunktam, jāuzskata, ka ir atbilstība šī apakšpunkta prasībām.
Ražotājam jābūt rakstiskām procedūrām, kas nosaka, kā jārīkojas ar neatbilstošiem elementiem. Visi šādi gadījumi ir jāreģistrē, un šie ieraksti ir jāglabā ražotāja rakstiskajās procedūrās norādīto laiku. Ja ir atbilstība EN ISO 9001:2008, 8.3. apakšpunktam, jāuzskata, ka ir atbilstība šī apakšpunkta prasībām.
Ražotājam jābūt dokumentētām procedūrām, kas paredz darbības, lai novērstu neatbilstību cēloni, lai tās vairs neatkārtotos. Ja ir atbilstība EN ISO 9001:2008, 8.5.2. apakšpunktam, jāuzskata, ka ir atbilstība šī apakšpunkta prasībām.
Ražotājam ir jābūt procedūrām, kas nosaka metodes elementa pārvietošanai, un ir jānodrošina piemērotas glabāšanas zonas, nepieļaujot bojāšanos un pasliktināšanos.
Vienu reizi ražošanas dienā vai vienu reizi ražošanas maiņā, vai vienu reizi pēc pasūtījuma izpildes (īsākajā no šiem intervāliem) regulāri jākontrolē tālāk minētais:
Papildus 7.3.4. apakšpunktā minētajam vienreiz nedēļā regulāri jākontrolē vienas ražošanas līnijas viena produkcijas partija (izvēloties nejauši):
Viss mērīšanas un testēšanas aprīkojums ir jākalibrē un jāpārbauda saskaņā ar dokumentētām procedūrām, biežumiem un kritērijiem.
Vismaz desmit gadus jāglabā šādi ieraksti:
Jābūt pieejamai pilnīgai informācijai par ražotāja ražošanas procesa kontroles sistēmu. Jaunas rūpnīcas gadījumā jāsniedz informācija par ražošanas procesa kontroli un aprīkojumu, kas tiks lietots elementu ražošanai.
Jaunas rūpnīcas gadījumā jāveic rūpnīcas sākotnējā pārbaude un ražošanas procesa kontrole. Sākotnējai pārbaudei:
Ja tiek veikta sākotnējā pārbaude, jāsagatavo pārskats, kā noteikts 7.5.3. apakšpunktā.
Pārbaudes uzdevumi ir ražošanas procesa kontroles uzraudzīšana, novērtēšana un apstiprināšana. Par visām būtiskajām izmaiņām ražošanas procesa kontroles rokasgrāmatā ražotājam jāsniedz pārskats viena mēneša laikā kopš to ieviešanas.
Jāpārbauda, vai ražošanas procesa kontrole atbilst 7.3. apakšpunkta prasībām.
Pārbaudes jāveic vismaz vienreiz gadā.
Pēc katras pārbaudes jāsagatavo pārskats un jānosūta ražotājam.
Ražotājam pēc pārskata saņemšanas nepieciešamības gadījumā jāveic korektīvās darbības.
Katrs rūpnieciski ražotais elements ir skaidri un neizdzēšami jāmarķē ar šādu informāciju:
Uz elementa vai pavaddokumentā papildus jānorāda:
Marķējumam uz elementa jābūt izvietotam tā, lai uzstādīšanas laikā tas kalpotu par referenci.
PIEZĪME. Ja ZA.3. apakšpunkts ietver to pašu informāciju, kas minēta šajā punktā, šī punkta prasības ir izpildītas.
(normatīvs)
Saistībā ar rūpnīcas un FPC sākotnējo pārbaudi un FPC pastāvīgu uzraudzīšanu, novērtēšanu un apstiprināšanu jānovērtē ražotāja pastāvīgā ražošanas procesa iekšējā kontrole, jo īpaši attiecībā uz reprezentatīvo paraugu atlases dokumentētajām procedūrām saskaņā ar šī Eiropas standarta noteikumiem un elementa un materiāla īpašību ģeometrisko datu kontroli. Jāpārbauda izstrādājumu klāsta ražošanas apstākļi, lai pārliecinātos, vai tie ļauj marķējumam pievienotajām norādēm atbilst šī Eiropas standarta nosacījumiem.
Daļai no sākotnējās rūpnīcas pārbaudes jābūt arī pārbaudei, vai ražotāja pieņemtais ITC atbilst šī Eiropas standarta nosacījumiem.
Turklāt attiecībā uz rūpnīcas un FPC sākotnējo pārbaudi un FPC pastāvīgu uzraudzīšanu, novērtēšanu un apstiprināšanu jānovērtē, vai ražošanas sistēma ļauj sasniegt nepieciešamos raksturlielumus un efektīvu FPC darbību. Papildus pārbaudei par to, vai ITC ir veikts katram izstrādājumu klāstam un vai metode un aprēķina process ir dokumentēts, ja FPC ietver izgatavoto elementu mehānisko īpašību aprēķināšanu, jāveic pārbaude, lai parādītu, ka tiek izveidota, lietota un uzturēta dokumentēta FPC sistēma saskaņā ar šo Eiropas standartu, kas nodrošina:
Attiecībā uz nepārtrauktu FPC uzraudzīšanu, novērtēšanu un apstiprināšanu ir jāpārbauda (ar atbilstošu pārbaužu biežumu, kā norādīts 7.5.2. apakšpunktā), vai dokumentācija par aprēķina metodi joprojām ir derīga (neatkarīgi no tā, vai tā ir modificēta). Turklāt jāpārbauda dokumentētas FPC sistēmas pastāvīga lietošana un uzturēšana saskaņā ar šo Eiropas standartu, lai nodrošinātu iepriekšējā rindkopā sniegtos parametrus, t. i., no a) līdz e).
Saistībā ar rūpnīcas un FPC sākotnējo pārbaudi un FPC pastāvīgu uzraudzīšanu, novērtēšanu un apstiprināšanu jānovērtē ražotāja pastāvīgā ražošanas procesa iekšējā kontrole, jo īpaši attiecībā uz reprezentatīvo paraugu atlases dokumentētajām procedūrām saskaņā ar šī Eiropas standarta noteikumiem un elementa un materiāla īpašību ģeometrisko datu kontroli. Jāpārbauda tipveida izstrādājumu ražošanas apstākļi, lai pārliecinātos, vai tie ļauj marķējumam pievienotajām norādēm atbilst šī Eiropas standarta nosacījumiem.
Kā daļa no sākotnējās rūpnīcas pārbaudes jāiekļauj arī pārbaude, vai ražotāja pieņemtais ITC atbilst šī Eiropas standarta nosacījumiem.
Turklāt attiecībā uz rūpnīcas un FPC sākotnējo pārbaudi un FPC pastāvīgu uzraudzīšanu, novērtēšanu un apstiprināšanu jānovērtē, vai ražošanas sistēma ļauj sasniegt nepieciešamos raksturlielumus un efektīvu FPC darbību. Papildus pārbaudei par to, vai ITC ir veikts katram tipveida izstrādājumam un vai metode un aprēķina process ir dokumentēts, ja FPC ietver izgatavoto elementu (paraugu) mehānisko īpašību aprēķināšanu, jāveic pārbaude, lai parādītu, ka ir izveidota, tiek lietota un uzturēta dokumentēta FPC sistēma saskaņā ar šo Eiropas standartu, kas nodrošina:
Attiecībā uz nepārtrauktu FPC uzraudzīšanu, novērtēšanu un apstiprināšanu ir jāpārbauda (ar atbilstošu biežumu kā norādīts šajā Eiropas standartā), vai dokumentācija par aprēķina metodi joprojām ir derīga (neatkarīgi no tā, vai tā ir modificēta). Turklāt jāpārbauda dokumentētas FPC sistēmas pastāvīga lietošana un uzturēšana saskaņā ar šo Eiropas standartu, lai nodrošinātu iepriekšējā rindkopā sniegtos parametrus, t. i., no a) līdz e).